Saksijas-Lauenburgas hercogiste

Saksijas-Lauenburgas hercogiste (vācu: Herzogtum Sachsen-Lauenburg) bija vēsturisks valsts veidojums Svētās Romas impērijas sastāvā, kas pastāvēja no 1296. līdz 1689. gadam (līdz 1876. gadam kā autonomija).

1689. gadā hercogisti pievienoja Braunšveigas-Līneburgas hercogistei (vēlāk Hannoverai).

1815. gadā Vīnes kongresā pēc Napoleona kariem Saksijas-Lauenburgas hercogiste tika nodota Dānijas karalim kā atsevišķs personālūnijas īpašums. Pēc Dānijas sakāves Otrajā Šlēsvigas karā Saksijas-Lauenburgu kopā ar Šlēsvigu un Holšteinu anektēja Prūsija un Austrija saskaņā ar Vīnes līgumu.

1865. gadā Prūsija un Austrija noslēdza Gasteinas līgumu, kas noteica, ka Šlēsviga un Saksijas-Lauenburga nonāk Prūsijas pārvaldībā, bet Holšteina – Austrijas kontrolē. Prūsijas karalis Vilhelms I kļuva par Saksijas-Lauenburgas hercogu.

Pēc Prūsijas uzvaras 1866. gada karā pret Austriju un Vācijas impērijas izveides 1871. gadā, Saksijas-Lauenburga pilnībā iekļāvās Prūsijas sastāvā.1876. gadā Saksijas-Lauenburga tika pilnībā integrēta Prūsijas Šlēsvigas-Holšteinas provincē, zaudējot pēdējās autonomijas paliekas.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Saksijas-Lauenburgas hercogiste.

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)